Pirms divām nedēļām, 28. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā“, kurš paredz noteikt jaunas prasības personas kodu piešķiršanai, turpmāk nesaistot tos ar dzimšanas datumu.
Man kā pašnodarbinātajam uzreiz radās jautājumi par saimniecisko darbību veicēju reģistrācijas numuriem, kas ir tieši tādi paši kā personas kods, tikai bez domuzīmes. Par ko uzreiz uzrakstīju Iekšlietu ministrijai, kuras mājas lapā šī informācija tika publucēta:
Datums: 01.08.2015 05:06
Sveicināti!
Izlasot “Personas koda piešķiršana vairs nebūs saistīta ar dzimšanas datumu” ( iem.gov.lv/lat/aktualitates/informacija_medijiem/?doc=30325 ), man kā pašnodarbinātai personai radās jautājums:
Vai VID arī tiks mainīti saimniecisko darbību veicēju reģistrācijas numuri, kuri šobrīd ir tiešā veidā sasaistīti ar personas kodu (reģ. numuram nav tikai domuzīmes)?
Lūgums pārsūtīt šo jautājumu attiecīgajai institūcijai, ja tas nav Iekšlietu ministrijas kompetencē.
Atbilde tiks izmantota raksta veidošanai.
Uz kuru man 4. augustā atbildēja Gunita Sapožņikova, Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste, ka mana vēstule pārsūtīta Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas nodaļai.
Diemžēl līdz šim brīdim atbilde nav sniegta.
Tad nu atliek spēlēties ar datiem.
Skatoties uz 2013. gada (pēdējie publicētie dati) Centrālās statistikas pārvaldes datiem par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem Latvijā, var redzēt, ka 2013. gadā ir reģistrētas 50 882 pašnodarbinātas personas. Varu tikai iedomāties to dienu, ka viņiem visiem vajadzēs nomainīt reģistrācijas numurus. ņemot vērā, ka VID vēl nesen sūdzējās, ka trūkstot darbinieku, lai aprēķinātu nodokļu atmaksu, tad šis varētu būt lielāks pārbaudījums. Pieļauju, ka daļa to varēs izdarīt latvija.lv portālā. Tomēr joprojām paliks daļa, kuri to visticamāk nedarīs internetā.
Tāpat iedomājos cik daudz līgumus vajadzēs parrakstīt ar jaunajiem reģistrācijas numuriem. Un es šeit nerunāju par slēptajiem darbiniekiem, kuri uzņēmumos reģistrējušies, lai viņu darba devējs nemaksātu nodokļus. Viņiem visticamāk tas būs tikai viens vai divi līgumi, atkarīgs, kā sashēmots 🙂 . Man kā cilvēkam, kurš vairāk darbojas ārpus Latvijas tirgus, būs nepieciešams arī dažādos pakalpojumu sniedzēju mājas lapās labot datus un, iespējams, arī pārreģistrēt kontu vai sazināties ar pašu pakalpojuma sniedzēju, lai sasaista jauno reģistrācijas numuru ar esošo kontu.
Ļoti bieži tieši, reģistrācijas numurs tiek uzskatīts par vienu no pastāvīgajiem datiem, kuri nemainās. Vārds, uzvārs, e-pasts, telefons parasti var mainīties. Reģistrācija numurs vai personas kods viesbiežāk ir parmanents.
Savikārt, ja Uzņēmumu reģistrs izdomās, ka esošie reģistrācijas kodi jāatstāj, tad likuma grozīmiem maz jēgas, jo pēc tā joprojām varēs noteik personas vecumu arī ārpus viņa pašnodarbinātības. Bez tam, personas vecumu, samērā bieži var noskaidrot arī neoficiālā veidā cau dažādiem citiem atvērtiem avotiem, kurus personas pašas izvēlas publicēt.
Un jā, es atbalstu šādas izmaiņas.
Mazliet vairāk aprakstīšu, kad saņemšu atbildi no VID.
—-
Pilns teksts no iem.gov.lv/lat/aktualitates/informacija_medijiem/?doc=30325.
28.07.2015
Otrdien, 28. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, kurš paredz noteikt jaunas prasības personas kodu piešķiršanai, turpmāk nesaistot tos ar dzimšanas datumu.
Tādējādi tiks novērsta iespēja, izmantojot personas koda pirmajā daļā ietverto informāciju ar norādi uz personas vecumu, veidot tiešu vai netiešu personas diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, kā arī mazināt iejaukšanos personas privātajā dzīvē.
Personas kodu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un tas tiks veidots no vienpadsmit cipariem. Personas koda pirmie cipari būs “32”, bet pārējie cipari būs automātiski sistēmas ģenerētie nejaušie cipari no “0” līdz “9”. Pirmie seši cipari no pārējiem pieciem cipariem var tikt atdalīti ar defisi jeb savienojuma zīmi. Pēdējie pieci cipari nesniegs tiešas ziņas par fizisko personu, bet tikai palīdzēs viņu identificēt.
Likumprojekts paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kurā noteikts, ka persona, kurai jau piešķirts personas kods ar dzimšanas datiem, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, vienu reizi brīvprātīgi varēs lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas. Par iesnieguma iesniegšanu personas koda maiņai valsts nodeva netiks noteikta.
Likumprojekts papildus paredz Iedzīvotāju reģistrā iekļaut informāciju par ārvalstīs piešķirto identifikācijas numuru, ja personai tāds ir, kas norādīts personu apliecinošā dokumentā vai atbilstošas iestādes izsniegtā dokumentā, kas ļauj personai uzturēties ārvalstī, tādējādi ļaujot precīzāk identificēt personu informācijas apmaiņā ar ārvalstu institūcijām.
Lai atvieglotu slogu vecākiem, likumprojekts arī paredz iespēju saņemt izziņu par personas deklarēto dzīvesvietu personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem, piemēram, iestājoties izglītības iestādēs, kā arī dažādu atvieglojumu vai priekšrocību saņemšanai.
Tāpat tiks izveidots bezmaksas e-pakalpojums „Iepriekšējā un piešķirtā jaunā personas koda salīdzināšana”. Datu saņēmēji, piemēram, zvērināti notāri, aplūkojot datus Iedzīvotāju reģistrā, pēc personas koda ievadīšanas saņems informāciju par jauno personas kodu. Šaubu gadījumā būs iespēja izmantot e-pakalpojumu personas koda salīdzināšanai. Tādējādi tiks nodrošināta iespēja pēc aktuālā personas koda saņemt informāciju par personas iepriekšējo personas kodu.
Sagatavoja:
Māris Zariņš
Iekšlietu ministrijas
Administratīvā departamenta
Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas
sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr.: 67219213; mob. 29120858
E-pasts: maris.zarins@iem.gov.lv
Atbildēt Atcelt atbildi