Kā aprēķina stundas likmi “frīlanceriem”?

|

Kāda ir tava stundas likme?

Viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem man, strādājot MediaBox.lv, ir kāda par stundas likmes lielumu. Šo 9 gadu laikā (reģistrējos 2008. gadā) esmu nonācis pie noteiktas aprēķina kārtības, kura nav balstīta uz stundu likmi. Tas ir vairāku iemeslu dēļ, bet pats galvenais – katrs projekts ir unikāls.

Līdz ar to arī aprēķins katram būs citādāks. Tādā veidā sanāk, ka viens un tas pats darbs vai aprēķinātais laiks var atšķirties.

Es pārdodu pakalpojumus – web lapu un projektu izstrādi un uzturēšanu. Šis būs raksts par to, kā es pārdodu pakalpojumus un nosaku cenu.

Kādi ir frīlancera izdevumi?

Kā jebkuram cilvēkam, arī frīlancerim (turpmāk pašnodarbinātajam) ir jānodrošina savi ikdienas izdevumi un neparedzētie gadījumi (slimība, zādzības). No tā izriet, ka katru mēnesi:

  1. nepieciešama pārtika,
  2. dzīvesvieta,
  3. transporta izdevumi,
  4. izklaide un sociālā dzīve,
  5. apģērbs un kopējais izskats,
  6. internets un sakari,
  7. dažādas mājsaimniecības preces,
  8. … un vēl virkne citu lietu.

Dažas lietas, iespējams, nav vajadzīgas katru mēnesi.

Savukārt, lai nodrošinātu profesionālo darbību, jau vajadzīgs kas vairāk:

  1. “darba rīki”,
  2. dažiem arī darba vieta, ja notiek ārpus mājas,
  3. licenzēta programmatūra datoram
  4. un pats dators,
  5. mārketinga izdevumi, piemēram, mājas lapas izstrāde (var arī iztikt ar sociālā tīkla profilu),
  6. dažiem arī jurists un grāmatvedis,
  7. … un citas lietas.

Tās visas gada griezumā sastāda ievērojamu summu. Šeit pat nav pieminēts gadījumi, ja jāuztur arī ģimene.

Kādēļ izvēlas pašnodarbinātos?

Tāpat jāsaprot, ka parasti pašnodarbinātā pakalpojumus izvēlas to ekskluzivitātes vai pievienotās vērtības dēļ, kad kompānijas to nevar vai nevēlas nodrošināt. Vēl bieži tiek jaukti neto ienākumi ar bruto ieņēmumiem. Jo no ienākumiem ir jāmaksā nodoklis. Nodoklis ir jāmaksā arī, ja nav ienākumu.

Es cienu savu laiku un sagaidu to arī no klientiem. Līdz šim, man ir veicies un bijuši tikai uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi gadījumi, kad tiek pārmesta pārāk liela “stundas likme”. Uzskatu, ja tiek piedāvāts labs pakalpojumus, tad arī klienti ir gatavi maksāt par to, arī gadījumos, ja cena ir virs tirgus cenas. Citreiz tas ir darbs nedēļas nogalēs vai svētku dienās. Katrs savu biznesa modeli un ienākumu lielumu nosaka pats, balstoties uz tiem apstākļiem kādos pakalpojums tiek sniegts. Es izvēlējos pēc pirmā gada strādāt ar ārzemju klientiem.

Kāda ir tava stundas likme?

Ja grūti noteikt cenu…

Gadījumā, ja grūti noteikt savu pakalpojumu cenu, vienmēr var apskatīties, kādas algas ir industrijā. Es šiem gadījumiem izmantoju CV.LV esošo algu datbāzi, ja nepieciešams klientiem sniegt ikmēneša pakalpojumus, par fiksētu maksu. Līdzīgus pētījumus var atrast arī citās valstīs, piemēram, GlassDoor algu saraksts . Atceries, ka bieži arī klienti šādi meklē cik tad vajadzētu maksāt.

Šādā veidā var aptuveni uzzināt cik katru mēnesi būtu jāsaņem, ja strādātu ikdienas algoto darbu. Tālāk šai summai jāpieskaita nodokļi. Un tad parasti šo visu aprēķinu gada griezumā un beigās izrēķinu cik stundas vajadzētu uzdevuma izpildei. Tā veidojas stundas likme vai cena par uzdevumu. Ļoti vienkārši, efektīvi un adekvāta summa, kurai nevajadzētu klientu šokēt.

Ko darīt, ja cena noteikta nepareizi?

No sākuma ir jāsaprot vai cena ir adekvāta.

Es parasti necenšos mainīt cenu, kad tā jau noteikta. Es visbiežāk tad maksāju no “savas kabatas” par paša pieļauto kļūdu, nemainot pakalpojuma kvalitāti. Parasti tas notiek pirmajā reizē, ja kaut kas iepriekš nav darīts. Es, kā mājas lapu izstrādātājs, zinu, ka vienkāršu mājas lapu var izveidot 1-3 dienās. Sarežģītāku CRM sistēmu uzņēmumam var arī vairākus mēnešus veidot.

Ja klients ir foršs, var vienoties arī par cenu izmaiņām. Uz abām pusēm.

Atceros, kad vienu no pirmajiem Amerikas projektiem biju novērtējis pēc vietējās Latvijas cenām. Un man likās, ka cena ir atbilstoša un nav nepieciešams vairāk. Liels bija pārsteigums, kad klients samaksājot rēķinu, bija papildus pielicis dzeramnaudu –  aptuveni 30% apmērā no kopējās projekta summas.

Tādēļ, nākamreiz, kad klients sūdzēsies par cenu ir jāpadomā vai tā ir adekvāta.

P.S. Vēlāk uztaisīšu arī frīlancera likmes/algas kalkulatoru, lai katrs pats var izrēķināt, cik būtu jājautā klientam.


Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.